2013. gada III ceturksnī vidējā cena sērijveida neremontētiem dzīvokļiem mikrorajonos ir pieaugusi par 0.72% un uz šo brīdi tā sastāda 602 eiro par vienu kvadrātmetru. Vidējās sērijveida neremontēta dzīvokļa cena mikrorajonos šā gada III ceturksnī salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn ir pieaugusi par 1.4%, liecina Ober Haus informācija.
Pēc Zemesgrāmatas datiem, 2013. gada III ceturksnī Rīgas pilsētā mēnesī vidēji tika reģistrēti 760 dzīvokļu pārdošanas darījumi.
Salīdzinot Zemesgrāmatā reģistrēto dzīvokļu pārdošanas darījumu skaitu 2013. gada III ceturksnī ar darījumu skaitu 2012. gada III ceturksnī, reģistrēto darījumu skaita pieaugums sastāda 8%.
Bankas un ar tām saistītie uzņēmumi turpina aktīvi piedāvāt pārdošanā savā īpašumā esošos objektus. Arī pircēji izrāda pastiprinātu interesi par šiem objektiem, par cik šiem īpašumiem tiek nodrošināti labāki kreditēšanas nosacījumi.
III ceturksnī centra segmentā interese no vietējo pircēju puses bijusi minimāla. Tas pārsvarā saistīts ar atvaļinājumu laiku un jauno mācību gada sākumu. Vietējie pircējiem būtiskākie kritēriji dzīvokļu izvēlē ir neliela kvadratūra - 60 līdz 90 kvadrātmetri, apsaimniekošanas maksa, apkures veids, bezmaksas autostāvvietas iespēja, kā arī vēl joprojām noteicošs faktors izvēloties īpašumu ir tam, vai mājai pieguļošais zemes gabals ir īpašumā kā domājama daļa vai tiek nomāts.
Taču, kā novēroja Ober Haus speciālisti, III ceturksnis bija diezgan aktīvs laiks no nerezidentu puses, kas interesējās par dzīvokļiem cenu kategorijā vidēji no 150 000 līdz 200 000 eiro. Svarīgākie faktori ir atrašanās vieta, labi attīstīta infrastruktūra, skolu un bērnu dārzu tuvums, ja šie klienti iegādājas dzīvokli, lai pārvāktos uz dzīvi Latvijā. Tā kā pilsētas centrālajā daļā ārvalstu pircēju vajadzībām atbilstošs dzīvokļu piedāvājums jaunajos projektos vai pilnībā renovētās ēkās ir ierobežots, tad klienti izskata iespēju iegādāties īpašumu arī tālāk no centra, it īpaši Pārdaugavā dēļ tās izcilās infrastruktūras, kā arī lidostas un Jūrmalas ērtās sasniedzamības.
Vērā tiek ņemts mājokļa tehniskais stāvoklis, apdares līmenis, kā arī apsaimniekošanas un ekspluatācijas izmaksas. Vēl aizvien daudziem noteicošais faktors ir atrast likvīdu objektu, kas atbilstu uzturēšanās atļauju iegūšanas kritērijiem, būtu izīrējams un nestu tūlītēju peļņu.
