Laika posmā no 2001. līdz 2011. gadam celtajos mājokļos mitinās 4,8% Latvijas iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvalde pētījums, balstoties uz 2011. gadā notikušas tautas skaitīšanas datiem.
Savukārt 1946.-1960. gadā celtajos mājokļos mitinās 9,5% Latvijas iedzīvotāju, 1961.-1990. gadā celtajos - 58,7%, 1991.-2000. gadā celtajos - 4,7% un 2001.-2011. gadā celtajos - 4,8% iedzīvotāju.
Laika periodā līdz 1945. gadam celtajos tradicionālajos mājokļos - dzīvokļos vai individuālajās mājās dzīvo 21,7% Latvijas iedzīvotāju.
Vidzemes reģionā katrs trešais iedzīvotājs (33,3%) dzīvo mājoklī, kurš celts līdz 1945.gadam, bet viszemākais šādu iedzīvotāju īpatsvars (17,7%) ir Latgalē, kur toties ir visaugstākais no 1946.gada līdz 1960.gadam celtajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars - 16,6%. 1961.-1990.gadā celtajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars visaugstākais ir Rīgā (64,6%), bet viszemākais - Vidzemes reģionā (48,9%).
Pirmajos 10 neatkarības gados celtajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars vislielākais ir Pierīgas reģionā (6,9%), bet viszemākais Rīgā (3,0%). Arī laikā no 2001.gada līdz 2011.gadam Pierīgas reģionā mājokļu celtniecība ir bijusi visaktīvākā, par ko liecina augstais šajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars (13,4%). Novadu līmenī visvairāk jaunajās mājās dzīvo Mārupes (48,0%), Garkalnes (42,0%) un Stopiņu (33,3%) novadā. Vismazāk jauno mājokļu būvēts Latgales reģionā, kur šajā periodā uzceltajos mājokļos dzīvoja tikai 1% iedzīvotāju.
Tautas skaitīšanas dati liecina, ka no visiem tradicionālajiem mājokļiem 58,8% ir īpašnieku apdzīvoti mājokļi, 12,6% - īres mājokļi, 27,5% - ar citu īpašumtiesību piederības veidu. Lielāks īpašnieku apdzīvoto mājokļu īpatsvars ir Pierīgas reģionā - 61,7%, bet viszemākais Kurzemes reģionā - 53,4%, kurā toties ir vislielākais īres mājokļu īpatsvars - 18,1%.
