Mājokļu pieejamība Rīgā joprojām ir krietni labāka nekā Viļņā, bet nedaudz sliktāka nekā Tallinā. Šī gada 3.ceturksnī "Swedbank" Mājokļu pieejamības indekss Rīgā uzlabojās par 12 punktiem, sasniedzot 152, secināts jaunākajā "Swedbank" Baltijas mājokļu pieejamības apskatā.
Viļņā šā gada 3.ceturksnī Mājokļa pieejamības indekss bija 113 punkti, bet Tallinā - 163,6 punkti.
Rīgā mājokļu pieejamība uzlabojās, galvenokārt pateicoties straujākam procentu likmju kritumam, to pieejamību uzlaboja arī neliels algu kāpums - par 0,5% pret 2.ceturksni un dzīvokļu cenu samazināšanās par 1,7%.
Rīgā dzīvokļu cenas joprojām ir viszemākās starp Baltijas valstu galvaspilsētām, secināts apskatā.
Gada griezumā cenas Rīgā ir kāpušas visstraujāk, tomēr to pieauguma temps ir kļuvis lēnāks - no 11% 2.ceturksnī uz 7,8% 3.ceturksnī. Cenu pieaugumu galvenokārt veicina dzīvokļu cenu kāpums Rīgas centrā, mazākā mērā jaunajos projektos mikrorajonos. Tomēr darījumu skaits centrā joprojām ir mazs, un tādējādi cenu svārstības ir lielas. Savukārt sērijveida ēkās mikrorajonos dzīvokļu cenas saglabājas stabilas, bet darījumu skaits pakāpeniski aug.
Rīgā "standarta" mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai 3.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 164 eiro jeb aptuveni 115 latus mēnesī (salīdzinot ar 124 latiem 1.ceturksnī), kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā tas būtu 223 un 215 eiro (jeb 157 lati un 151 lats).
Laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai Rīgā, ir sarucis par divām ar pusi nedēļām, sasniedzot 26,3 mēnešus, savukārt Viļņā tas palielinājās par gandrīz divām nedēļām, sasniedzot 36,9 mēnešus, bet Tallinā par aptuveni trīs ar pusi nedēļām, sasniedzot 25,8 mēnešus. Aprēķinā tiek pieņemts, ka mājsaimniecība pirmās iemaksas krāšanai katru mēnesi novirza 30% no saviem neto ienākumiem.
