Mājokļu pieejamības indekss Rīgā ir 141, kas ir labāks nekā Viļņā (105), bet nedaudz sliktāks kā Tallinā (144), liecina jaunais "Swedbank" Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI).
"Tomēr iedzīvotāji nesteidzas iegādāties mājokļus, aktivitāte tirgū saglabājas vārga. Pirmkārt, jauns mājoklis var nebūt vajadzīgs. Otrkārt, ir nepietiekams ienākumu vai uzkrājumu līmenis. Treškārt, neskatoties uz mājokļa pieejamības uzlabojumu, mājsaimniecības nejūtas drošas uzņemties ilgtermiņa saistības un izvēlas ienākumu kāpumu iztērēt īstermiņa vajadzībām. To varējām redzēt šī gada mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumā," skaidroja "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
"Swedbank" MPI publicēs ik ceturksni. Indeksa mērķis ir parādīt, kā un kāpēc ir mainījusies mājokļu pieejamība Rīgā un pārējās Baltijas valstu galvaspilsētās.
2011.gada trešajā ceturksnī MPI Rīgā bija 141,1, kas nozīmē to, ka Rīgā mājsaimniecība var atļauties lielāku mājokli nekā "standarta" gadījumā, kad indekss ir 100. Līdzīga mājokļu pieejamība bija arī Tallinā (144,1), bet Viļņā mājokļi bija mazāk pieejami (105,2). Gada laikā mājokļu pieejamības indekss Rīgā pieaudzis no 134,8 uz 141,1, kas skaidrojams ar dzīvokļu vidējās cenas samazinājumu par 1,6%, kredītu procentu likmju kritumu par deviņiem bāzes punktiem, kā arī neto vidējās darba algas pieaugumu par 2,4%.
Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties, bet ne pārdot "standarta" mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.
Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli.
