Baltijas valstu bankas vispiesardzīgāk raugās uz nekustamā īpašuma tirgus atgūšanos, liecina KPMG veiktais pētījums (Centrālās un Austrumeiropas Nekustamā īpašuma finansēšanas barometrs - CEE Property Lending Barometer 2011).
Centrālās un Austrumeiropas nekustamā īpašuma tirgus finansējumā pēdējo 12 mēnešu laikā ir jaušamas uzlabošanās pazīmes, taču situācija joprojām ir neskaidra. Izņēmums ir Austrijas, Čehijas un Polijas tirgus, kas krīzes rezultātā nepiedzīvoja tik lielu kritumu kā citu valstu tirgi.
Nekustamā īpašuma finansēšanas noskaņojuma indekss, kas parāda banku attieksmi pret nekustamā īpašuma finansējumu, liecina, ka Baltijas valstu bankas no sestās vietas 2010. gadā šogad ir nokritušas uz desmito vietu. Visoptimistiskāk šogad uz tirgus attīstību raugās bankas Austrijā (1.vieta), Čehijā (2.vieta) un Polijā (3.vieta). 2010. gadā, kad Austrija aptaujā netika iekļauta, pirmajā vietā atradās Polija, kurai sekoja Čehija un Slovākija. Baltijas valstis atradās 6. vietā.
«Šķiet, ka noskaņojums Baltijas valstīs uzlabojas lēnāk nekā citur mūsu reģionā. Visticamāk, tas skaidrojams ar to, ka bankas ir piesardzīgākas, jo tām proporcionāli ir vairāk kredītu, kuru vērtība ir samazinājusies, un ar to, ka nekustamo īpašumu vērtība ir ļoti zema un tāpēc jaunu īpašumu attīstīšana nešķiet īpaši vilinošs komercdarbības piedāvājums,» sacīja Stīvs Austviks, KPMG Baltics Nodokļu departamenta vadītājs un Nekustamā īpašuma sektora vadītājs.
Nekustamā īpašuma projekti ir stratēģiski svarīgi bankām, jo neviens no aptaujas dalībniekiem nevienā valstī nav norādījis, ka šādi objekti būtu nesvarīgi. Kopumā nekustamā īpašuma finansējums Centrālajā un Austrumeiropā kopš pagājušā gada ir uzlabojies, un finansēti pārsvarā tiek peļņu nesoši augstākās kvalitātes aktīvi valstīs ar labāku ekonomisko situāciju. Polija izceļas uz pārējo Centrālās un Austrumeiropas valstu fona, jo Polijas bankas ir devušas priekšroku jauno attīstības projektu finansēšanai, nevis peļņu nesošajiem īpašumiem.
