"Tirgus normalizējas, sāk līdzsvaroties pieprasījums un piedāvājums. Es ceru, ka mūsu mūžā vairs nebūs tie ekscesi, kādi piedzīvoti pirms krīzes. Diezgan daudzi, tostarp arī mēs, ir sākuši plānot celtniecību 2011. gada vai 2012. gadā," investīciju holdingkompānijas NCH Advisors Inc. pārstāvja Baltijas valstīs Kārļa Cerbuļa teikto citē portāls Db.lv. Pēc viņa teiktā, Rīgā vienmēr būs pieprasījums, pieņemot, ka valsts ekonomika augs. «Tas mums ir jāpieņem. Ja mēs tā nepieņemam, tad mums jāiet no tirgus projām, jo diemžēl demogrāfiskā situācija ir drūma visā valstī. Domāju, ka ilgtermiņā tas būs lielākais drauds,» viņš papildināja.
Tikmēr SIA Merks vadītājs Ivars Geidāns pauda, ka, viņaprāt, klienti labprātāk ievāksies jaunā birojā vai iegādāsies jaunu dzīvokli, nevis mēģinās remontēt vecu īpašumu. Tāpēc izaugsmes potenciāls nekustamā īpašuma tirgū ir. 2011.gadā tie gan nebūšot lieli objekti. Notiks dažu ražotņu, kā arī tirdzniecības centru būvniecība. Arī dzīvokļu projektus var uzsākt, rēķinoties ar nelielu peļņu. Apbūves zemes gabalu un privātmāju tirgū pozitīvas tendences vēl nebūs vērojamas.
2010. gada sākumā Swedbank nekustamā īpašuma uzņēmums Ektornet plāno nelielos apjomos sākt mājokļu pārdošanu iedzīvotājiem. Tāpat jau šodien un arī turpmāk var nomāt telpas tā birojos, tirdzniecības vietās un noliktavās. Uzņēmuma vadītājs Latvijā Andris Kovaļčuks prognozē, ka 2011. gadā iedzīvotāju aktivitāte, interese par nekustamo īpašumu tirgu palielināsies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. To veicinās lēna ekonomiskās stabilitātes iestāšanās valstī un sabiedrības kopējā noskaņojuma uzlabošanās.
Savukārt SIA Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte akcentē, ka arī 2011. gadā mājokļu tirgū būs vērojama noslāņošanās, atšķirīga aktivitāte dažādos segmentos. Segmentā, kur pieprasījumu veido vietējie iedzīvotāji (sērijveida dzīvokļi, jauno projektu dzīvokļi mikrorajonos, privātmājas Rīgā un tās apkārtnē), aktivitāte un līdz ar to arī cenu izmaiņas būs atkarīgas no kopējās ekonomiskās situācijas valstī, kā arī no tā, vai bankas palielinās hipotekārās kreditēšanas apjomus.
Viņa pieļauj, ka labvēlīgu ekonomisko pārmaiņu gadījumā 2011.gadā attīstītāji varētu pabeigt «iesaldētos», uzsākt jaunus dzīvojamo ēku projektus, kas atbilstu pircēju vajadzībām.
