Pirmā mēneša laikā pēc Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā novērojama pastiprināta ārzemnieku interese par nekustamā īpašuma iegādāšanos Latvijā un iespēju pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju, taču reālu uzturēšanās atļauju pieprasījumu vēl ir ļoti maz, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Mēneša laikā pārvalde saņēmusi tikai divus pieprasījumus no ārzemniekiem, kas iegādājušies Latvijā nekustamo īpašumu un, pamatojoties uz to, lūguši piešķirt uzturēšanās atļauju. Abi ārzemnieki ir Krievijas iedzīvotāji un īpašumus Latvijā iegādājušies par summu, kas pārsniedz 100 000 latus. Ņemot vērā, ka viens no ārzemniekiem dokumentus bija iesniedzis izskatīšanai paātrinātā kārtībā, viņa lieta jau izskatīta un pieņemts lēmums izsniegt termiņuzturēšanās atļauju.
Tāpat šajās dienās Latvijas vēstniecībā Maskavā dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedzis kāds ārzemnieks, kas Latvijā nodarbojas ar uzņēmējdarbību un ieguldījis uzņēmuma pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu.
"Interese no ārzemniekiem ir, taču jāņem vērā, ka nekustamā īpašuma iegādāšanās ir process, kas parasti nenotiek dažu dienu laikā. Ir nepieciešams, piemeklēt atbilstošu īpašumu, sagatavot pirkuma līgumu, veikt naudas pārskaitījumu, ierakstīt darījumu Zemesgrāmatā un iesniegt dokumentus mūsu diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstī, tādēļ saņemto pieprasījumu skaits pašlaik vēl ir tik neliels," skaidro PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze. Tomēr, ņemot vērā ārzemnieku izrādīto interesi, ar laiku tiek sagaidīts, ka pieprasījumu skaits noteikti pieaugs.
Vislielākā interese par jauno uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību šobrīd ir novērojama no Krievijas pilsoņiem.
Jau vēstīts, ka, sākot ar 1.jūliju, spēkā stājušies grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās atļaujas saņemšanas kārtībā. Turpmāk uz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem varēs pretendēt arī tie trešo valstu pilsoņi, kas šeit ieguldījuši ievērojamus finanšu līdzekļus nekustamajā īpašumā, kredītiestāžu subordinētajā pamatkapitālā vai kapitālsabiedrības pamatkapitālā, tādējādi sekmējot Latvijas ekonomikas izaugsmi.
