Latvijas galvaspilsētā atkal parādījušies sludinājumi par steidzamu mājokļu pirkšanu, kas bija pazuduši krīzes laikā. Taču vai tas nozīmē, ka krīze nekustamo īpašumu tirgū ir beigusies?
Laikraksta „Telegraf" žurnālists nolēma apzvanīt vairāku sludinājumu autorus, lai noskaidrotu, kādu cenu viņi būtu gatavi maksāt. Viens pircējs par divistabu dzīvokli piedāvājis 10 tūkst. eiro, vēl kāds cits bija ar mieru atdot 250 eiro par m2. Savukārt sērijveida dzīvokļa vidējā cena jūlijā bijusi 494 eiro/m2.
Dzīvokļus ar tik vērienīgām atlaidēm var piedāvāt vecie cilvēki, mantinieki, viesstrādnieki, parādnieki, spēlmaņi - visi tie, kam steidzami nepieciešama nauda, un kas nevēlas vai nevar iedziļināties nekustamo īpašumu cenu veidošanas politikā.
„Visos laikos kāds pērk dzīvokļus, kāds pārdod", - situāciju komentē nekustamo īpašumu aģentūras Latio vadītājs Edgars Šīns. - "Taču dabiski diktē tirgus. Nedz gadu, nedz divus gadus atpakaļ neviens nepiedāvāja dzīvokļus par 300-400 eiro kvadrātmetrā, bet tagad ir arī šādi gadījumi. Gadās, kad cilvēki ir ar mieru par jebkādiem nosacījumiem šķirties no mājokļa, tāpēc arī pircēji aktivizējās. Viņus var nosaukt par spekulantiem, taču vai tas ir slikti? Spekulanti ir tie, uz kā balstās jebkurš tirgus - viņi izlīdzina pieprasījumu un piedāvājumu. Nekustamo īpašumu tirgotāji nav pašnāvnieki, viņiem ir jāpelna, un tas ir normāli. Galvenais, lai tiktu maksāti nodokļi".
