ASV Kolumbijas universitātes zinātnieks Leonardo Sibers ir pārliecināts, ka zemestrīci varēja izprovocēt 320 miljonu tonnu smagās ūdens masas Cipinpu rezervuārā, kas atrodas tikai viena kilometra attālumā no ģeoloģiskā lūzuma līnijas. Ķīniešu geofiziķi savukārt uzskata, ka aizsprosts izraisīja būtiskas seismiskas transformācijas pirms zemestrīces.
Tajā pat laikā zinātnieki uzsver, ka aizsprosta būvniecības saistība ar enerģijas izplūdi gar lūzuma līniju nav pierādīta, turklāt arī tad, ja tas tiešām veicināja zemestrīci, tā tikai paātrināja procesu, jo katastrofa notiku jebkurā gadījumā.
Šie jautājumi ir īpaši aktuāli sakarā ar Ķīnas valdības realizētajiem hidroelektriskajiem projektiem valsts dienvidrietumos - reģionā, kur ir lieli ūdens krājumi un augsts zemestrīču risks, raksta Prian.ru, atsaucoties uz The New York Times.
Cininpu aizsprosta augstums ir apmēram 50 stāvi, ūdens ietilpība - vairāk kā 1 miljards kubikmetru, vērtība - 750 miljoni ASV dolāru. Saskaņā ar valdības iecerēm, tam jāizstrādā 760 tūkstošu kilovatus elektrības, jākontrolē plūdu risks un jānodrošina ar ūdeni industriālie uzņēmumi un 10 miljoni Čendu pilsētas iedzīvotāji.
