Šodien Saeima pēdējā lasījumā apstiprināja administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu jeb Latvijas novadu karti. Saskaņā ar šo likumu Latvijā būs 109 novadi un 9 republikas nozīmes pilsētas.
„Par" reformu nobalsojuši 56 deputāti, „pret" bija 38.
Par likuma pieņemšanu balsoja Tautas partijas, LPP/LC, Saskaņas Centra, TB/LNNK deputāti, izņemot Pēteri Tabūnu, kā arī ZZS pārstāvis Gundars Daudze. Likumu atbalstīja divi Jaunā laika pārstāvji - Artis Kampars un Sarmīte Ķikuste, kā arī ārpusfrakciju deputāti Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks.
Pēc balsojuma reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns sacīja, ka „šodien Saskaņas centra deputāti nodemonstrēja valstisko domāšanu".
Pret reformu balsoja koalīcijas Zaļo un Zemnieku savienība. Viņi rosināja Latvijā izveidot 128 novadus, taču viņiem neizdevās pārliecināt pārējos Saeimas deputātus.
Tādējādi Latvijā būs 9 republikas nozīmes pilsētas - Rīga, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils.
Tāpat tiks izveidoti novadi - Aglonas, Aizkraukles, Baldones, Līgatnes, Priekules, Smiltenes, Varakļānu, Zilupes u.c.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas beigām Saeima noteiks pilsētu un novadu administratīvās robežas, bet vēlāk tās apstiprinās valdība.
Par republikas nozīmes pilsētām var būt pilsēta ar vismaz 25 tūkstošiem iedzīvotāju, attīstītu uzņēmējdarbību un kultūru, sociālo un transporta infrastruktūru.
Novadu robežas Saeima nosaka saskaņā ar vietējo iedzīvotāju un pašvaldību interesēm un valdības slēgumiem. Novadā ietilpst lauku teritorijas un apdzīvotās vietas, un tajā nedrīkst būt mazāk par 4 tūkstošiem iedzīvotāju, taču var būt arī izņēmumi.
