Būvniecības likums IV nodaļa. Būvniecības pamatnoteikumi

11. pants. (1) Zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku.
(2) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar teritorijas plānojumu un detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).
(3) Pašvaldība var neatļaut apbūvi vai ierosināt to koriģēt, savā lēmumā motivējot, kādas likumu normas nepieļauj šādu būvniecību, kā arī ņemot vērā teritorijas plānojuma (detālā plānojuma) un būvniecības publiskās apspriešanas rezultātus.
(4) Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
(07.03.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2006.)
12. pants. (1) Pašvaldība, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, nodrošina paredzētās būves publisku apspriešanu, ja būve būtiski:
1) pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus;
2) samazina nekustamā īpašuma vērtību;
3) ietekmē vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.
(2) Pašvaldība apbūves noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būves publiska apspriešana.
(3) Būves publisku apspriešanu nerīko, ja teritorijai, kurā tā paredzēta, ir spēkā esošs detālplānojums.
(4) Izskatījusi būvniecības iesniegumu — uzskaites karti, būvvalde pieņem motivētu lēmumu, ar kuru nolemj rīkot vai nerīkot būves publisku apspriešanu.
(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvērtējama nepieciešamība rīkot būves publisku apspriešanu, kā arī kārtību, kādā notiek būves publiska apspriešana.
(25.05.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2006. Skat. Pārejas noteikumus.)
13. pants. (1) Pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.
(2) Ja mainās pasūtītājs, būvētājs, būvuzņēmējs vai zemes gabala īpašnieks, būvatļauja jāpārreģistrē. Par būvatļaujas pārreģistrāciju ir atbildīgs pasūtītājs vai būvētājs.
(3) Ja būvdarbus pārtrauc uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, darbu pārtraukums, to motivējot, jāreģistrē pašvaldībā.
(4) Būvatļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var atcelt būvvalde, tās augstāka iestāde vai Valsts būvinspekcija, ja pasūtītājs vai būvētājs neievēro likumā noteikto būvniecības kārtību, gada laikā no būvatļaujas saņemšanas dienas neuzsāk būvdarbus vai pašvaldībā nereģistrē būvdarbu pārtraukumu, kas ir ilgāks par gadu.
(5) Būvdarbu uzsākšana bez būvatļaujas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta attiecīgajos likumdošanas aktos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.1997. un 25.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2006.)
14. pants. (1) Inženierkomunikāciju īpašnieks nevar liegt vai traucēt pieslēgties tām, ja attiecīgās pašvaldības lēmumā par būvniecību šīs inženierkomunikācijas ir paredzētas publiskai lietošanai, to jauda līdz pieslēgšanās pieprasījuma saņemšanai ir pietiekama un pieslēgšanās notiek atbilstoši inženierkomunikāciju ekspluatācijas un tehniskajiem noteikumiem.
(2) Zemes īpašniekam un inženierkomunikāciju īpašniekam tiek atlīdzināti visi zaudējumi, kas tiem radušies sakarā ar pieslēgšanos attiecīgajām inženierkomunikācijām.
(3) Kārtību, kādā no īpašniekiem saņemamas atļaujas pieslēgties ceļiem, ielām un inženierkomunikācijām, ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes un sakaru sistēmām, un šīs pieslēgšanās noteikumus (arī par pieslēgšanās maksu) nosaka Vispārīgie būvnoteikumi.
(4) Kārtību, kādā saņemami noteikumi būvju un inženierkomunikāciju ierīkošanai, pārvietošanai vai rekonstrukcijai meliorētajās zemēs vai vietās, kur tas var ietekmēt meliorācijas sistēmu darbību, nosaka Meliorācijas likums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
15. pants. Kārtību, kādā veicami un reģistrējami inženierizpētes darbi (topogrāfiskie, ģeoloģiskie, hidroloģiskie u.c.) būvniecības vajadzībām, kā arī tiesības tos veikt un atbildību par šiem darbiem nosaka Latvijas būvnormatīvi un citi normatīvie akti.
16. pants. (1) Būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.
(2) Būves projektēšanas, būvprojekta saskaņošanas un akceptēšanas kārtību nosaka Vispārīgie būvnoteikumi.
(3) Ja būvprojektā paredzētas atkāpes no būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām, šīs atkāpes saskaņo ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2006.)
17. pants. (1) Būvi drīkst izmantot tikai atbilstoši projektētajām funkcijām un vienīgi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā.
(2) Kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā, nosaka Latvijas būvnormatīvi.
18. pants. Ja būvdarbus pārtrauc uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, būvētājam būve jāiekonservē Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un par to nekavējoties rakstveidā jāpaziņo attiecīgajai pašvaldībai.
19. pants. Būvniecību par valsts vai pašvaldību līdzekļiem reglamentē normatīvie akti par būvniecību un normatīvie akti par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām.
(07.03.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
20. pants. Būvekspertīzi rīko, ja risināms strīdus jautājums starp būvniecības dalībniekiem, kā arī pēc pasūtītāja vai būvvaldes ierosinājuma un citos gadījumos, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos.
(31.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
21. pants. Būvniecības dalībnieki var pieaicināt būvekspertu būvniecības priekšlikumu, būvprojektu, būvizstrādājumu un būvdarbu kvalitātes novērtēšanai, kā arī atzinuma sniegšanai citos ar būvniecību saistītos jautājumos.