- Koksnes R-Value (siltumatdeves pretestības koeficients)
- Gaisa noplūdes minimizēšana
- Mitruma līmeņa kontrole
Tāpat energoefektīvās baļķu mājas būvniecībā speciālisti iesaka izmantot pasīvā saules dizaina principus.
Koksnes siltumpretestības koeficients
Baļķu mājā siltumizolējošās funkcijas veic tieši koksne. Koksnes siltumpretestības mērīšanai izmanto rādītāju R-value.
Koksnes siltumpretestības rādītāji svārstās robežās no 1,41 uz 2,54 cm vairumam mīksto šķirņu līdz 0,71 uz 2,54 cm vairumam cieto šķirņu. Neņemot vērā termālo masu, 15,24 cm biezās baļķa sienas siltumpretestības koeficients ir vienāds ar 8.
Sākotnēji var šķist, ka baļķa siena nevar konkurēt ar tradicionālo karkasa sienu (siltumizolējošais slānis - 8,89 cm, apšuvums, ģipškartons). Tāpēc ja ņemam vērā tikai siltumizolācijas rādītājus, var rasties iespaids, ka baļķu nami neatbilst enerģētikas standartiem. Taču nedrīkstam aizmirst, ka dažos klimata apstākļos tieši baļķu namus raksturo lieliskas siltumizolācijas īpašības, pateicoties koksnes spējai labi uzturēt siltumu un lielai termālajai masai.
Baļķi, kas ir sava veida barjera siltumam, labvēlīgajos apstākļos uzkrāj siltumu dienas gaitā, bet naktī to atdod. Kopumā mīkstā un saulainā klimata apstākļos ar būtiskām gaisa temperatūras svārstībām diennakts gaitā, šī koksnes īpatnība R rādītāju palielina par 0,1 uz katriem 2,52 cm. Šāds klimats raksturīgs zonām starp 15. un 40.paralēli.
Gaisa noplūdes minimizēšana
Baļķa namiem raksturīga augsta gaisa caurlaidības spēja. Kādi tad cēloņi to nosaka?
Parasti gaisā izžāvētie baļķi mājas būvniecības brīdī par 15-20
% sastāv no ūdens. Laika gaitā mitrums iztvaiko, kā rezultātā baļķi nožūst. Baļķu „saspiešanas" un „izplešanās" dēļ starp tiem rodas plaisas, kas veicina caurvēju rašanos un paaugstina prasības pret siltumapgādes kvalitāti. Izvairīties no šīs problēmas var palīdzēt ciedra, egles, priedes vai lapegles koksnes izmantošana.
Taču uztraukumam nav pamata - lielākoties piegādātāji zina par šo materiāla īpatnību, tādēļ pirms aptēst un uzstādīt baļķi, tas tiek izžāvēts krāsnī. Šuvju aizpildīšanai starp baļķiem tiek izmantoti plastmasas blīvējumi un hermētiķi (ik pa laikam jāpārbauda šo šuvju stāvokli).
Mitruma kontrole
Augšanas procesā koks iesūc pamatīgu ūdens daudzumu, un arī pēc tam, kad tas ir jau nocirsts, tas nezaudē spējas uzsūkt mitrumu. Tas veicina pelējuma un sēnīšu attīstību un kaitēkļu izplatību nama sienās.
Lai baļķis pēc iespējas mazāk saskārās ar ūdeni, tas tiek apstrādāts ar speciāliem līdzekļiem, turklāt šī aktivitāte jāatkārto regulāri, kamēr māja tiek ekspluatēta.
Tāpat neaizmirstiet, ka atbilstošā mitruma līmeņa uzturēšanai mājai jābūt aprīkotai ar vairogplāksnēm un atbilstošā izmēra ūdens noteku sistēmu. Svarīga ir arī drenāžas sistēma, kas aptver visu teritoriju ap māju.
Aca.lv
