Lauku un piepilsētas teritorijās Latvijā arvien biežāk tiek atteikts no vienkāršiem risinājumiem, piemēram, sausajām tualetēm vai hermētiski nepietiekamiem septiķiem. Šādi risinājumi nenodrošina nepieciešamo attīrīšanas līmeni un rada tiešu risku gruntsūdeņu piesārņojumam. Praksē tas nozīmē, ka neattīrītas vai daļēji attīrītas notekūdeņu frakcijas nonāk vidē, kas ilgtermiņā ietekmē gan dzeramā ūdens kvalitāti, gan apkārtējo teritoriju.
Tieši šī iemesla dēļ praksē tiek izmantotas bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Tās nodrošina stabilu un kontrolējamu attīrīšanas procesu, kurā tiek samazināts organisko vielu, slāpekļa un fosfora savienojumu daudzums līdz normatīvos noteiktajam līmenim. Tikai pēc šādu rādītāju sasniegšanas attīrīto ūdeni drīkst novadīt vidē – gruntī, meliorācijas sistēmā vai virszemes ūdeņos.
Latvijā notekūdeņu novadīšanu un attīrīšanu regulē Ministru kabineta noteikumi, kā arī vides aizsardzības prasības, kas nosaka pieļaujamos izplūdes rādītājus. Tas nozīmē, ka jebkura sistēma, kas neatbilst šīm prasībām, praktiski nav ekspluatējama, ja tiek veikta kontrole.
Atbalsts notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ierīkošanai
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ierīkošana Latvijā var tikt daļēji finansēta no Eiropas Savienības fondiem vai pašvaldību programmām. Finansējums iedzīvotājiem visbiežāk tiek nodrošināts caur pašvaldību administrētām programmām, kuras nosaka konkrētus finansēšanas nosacījumus un kārtību. Katra pašvaldība nosaka periodus, kuros iespējams iesniegt pieteikumus kompensācijas saņemšanai, kā arī prasības iekārtu uzstādīšanai.
Finansējuma apjoms, atkarībā no pašvaldības, parasti svārstās robežās no 500 līdz 1500 €, vai tiek noteikts kā daļa no faktiskajām izmaksām (piemēram, līdz 30–50 %), ar noteiktu maksimālo robežu.
Atbalsts tiek piešķirts iedzīvotājiem, kuriem nav iespējas pieslēgties centralizētajai kanalizācijas sistēmai.
Finansējums tiek piešķirts tikai bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas atbilst Latvijas normatīvajiem aktiem un attīrīšanas parametriem. Iekārtai jābūt sertificētai un testētai akreditētās laboratorijās.
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas izvēle
Bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas iekārta tiek izvēlēta pēc diennakts notekūdeņu daudzuma. Vienai personai tiek rēķināts aptuveni 120–150 litri dienā, tādēļ piecu cilvēku mājsaimniecībā rodas apmēram 0,6–0,75 m³ notekūdeņu diennaktī. Atbilstoši prasībām pie viena dzīvojamā nama tiek uzstādīta iekārta ar jaudu ne mazāku par 0,8 m³ dienā.
Izvērtējot iekārtu, svarīgi ir konkrēti parametri, nevis vispārīgs “attīrīšanas procents”, jo praksē tiek kontrolēti tieši šie rādītāji. Ja tie netiek sasniegti, iekārta nevar tikt ekspluatēta un netiek piešķirts finansējums.
BDS₅ – organisko vielu daudzums – ≤ 25 mg/l
Suspendētās vielas – cietās daļiņas – ≤ 35 mg/l
Kopējais slāpeklis (N) – slāpekļa savienojumi – ≤ 25 mg/l
Kopējais fosfors (P) – fosfora savienojumi – ≤ 5 mg/l
Iekārtas iekšpusē izveidotas sešas zonas: primārā nosēdināšana, anaerobā, anoksiskā, aerācijas, sekundārā nosēdināšana un attīrītā ūdens uzkrāšanas (novadīšanas) zona. Primārās nosēdināšanas zonā nosēžas rupjās daļiņas. Anaerobajā un anoksiskajā zonā notiek bioloģiskie procesi, kuru laikā tiek sadalītas organiskās vielas un noņemti slāpekļa savienojumi. Aerācijas zonā notiek galvenais attīrīšanas process – šeit darbojas aerobās baktērijas, kurām nepieciešams skābeklis. Kompresors nodrošina gaisa padevi un uztur šo procesu. Ja tas nedarbojas, attīrīšana apstājas, bet pie nepareiza gaisa daudzuma samazinās efektivitāte un palielinās suspendēto vielu koncentrācija. Sekundārās nosēdināšanas zonā dūņas tiek atdalītas no attīrītā ūdens, bet pārpalikums tiek atgriezts procesā vai izvadīts. Attīrītā ūdens uzkrāšanas zonā ūdens tiek sagatavots novadīšanai.
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas montāža
Tranšeja tiek rakta ar ekskavatoru, ievērojot nepieciešamo slīpumu. Attālums no mājas var būt ievērojams, taču to ierobežo caurules ieguldīšanas dziļums. Piemēram, 100 metru attālumā caurule var padziļināties par aptuveni 2 metriem, kas ir ekonomiski pamatoti tikai reljefa slīpuma gadījumā.
Taisnās kanalizācijas trases posmos revīzijas akas tiek ierīkotas ne retāk kā ik pēc 15 metriem (DN110–160). Pagriezienos prasības atkarīgas no leņķa: līdz aptuveni 30° var iztikt bez atsevišķas revīzijas, pie 45° tā ir nepieciešama, bet pie 90° – obligāta. Revīzijas tiek ierīkotas arī vietās, kur mainās caurules slīpums, diametrs vai parādās pieslēgumi.
Kanalizācijas caurule no mājas tiek ierīkota vismaz 40 cm dziļumā. Slīpums – ap 1,5 %, kas nozīmē ap 4–5 cm kritumu uz 3 metriem. Šāds slīpums nodrošina vienmērīgu ūdens un cieto daļiņu kustību. Ja slīpums ir lielāks, ūdens aizplūst ātrāk, bet cietās daļiņas paliek caurulē.
Iekārtas bedre tiek sagatavota tā, lai vāks būtu vienā līmenī ar zemes virsmu. Bedres apakša tiek izlīdzināta, noņemti akmeņi un grunts sablīvēta. Ja gruntsūdens līmenis ir augsts, var būt nepieciešams betona pamats.
Pirms aizbēršanas iekārta tiek piepildīta ar ūdeni, lai novērstu deformāciju.
Attīrītā ūdens novadīšana
Attīrītais ūdens tiek novadīts, infiltrējot gruntī vai novadot vidē – izvēle atkarīga no grunts caurlaidības, reljefa un iespējām konkrētajā īpašumā.
Klasisks risinājums ir infiltrācija caur infiltrācijas aku. Ūdens no iekārtas nonāk akā un caur tās dibenu un sienām iesūcas gruntī. Apkārt tiek veidots grants slānis, kas palielina infiltrācijas laukumu.
Ja ir iespēja, ūdens tiek novadīts meliorācijas grāvī, lietus kanalizācijas sistēmā vai virszemes ūdeņos, ievērojot normatīvos noteiktos parametrus un saņemot nepieciešamos saskaņojumus.
Ja novadīšanas vieta atrodas augstāk par iekārtu, tiek izmantots sūknis.
Ja grunts ir slikti caurlaidīga, infiltrācijas zonā tiek veidots smilts un grants slānis, kas uzlabo ūdens uzsūkšanos.
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas cena
Reklāmās bieži tiek norādīta tikai iekārtas cena, bet pilna sistēma sastāv no vairākām izmaksu pozīcijām.
Notekūdeņu attīrīšanas iekārta – 1340–1630 €
Iekārtas uzstādīšana – 400–800 €
Kanalizācijas cauruļvadi – 200–600 €
Rakšanas darbi – 200–700 €
Infiltrācija – 300–1000 €
Sūknēšanas risinājumi – 400–1200 €
Elektropieslēgums – 100–300 €
Palaišana – 100–250 €
Kopējā projekta cena parasti ir 3000–6000 €, atkarībā no sklypa apstākļiem un tehniskajiem risinājumiem.
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas palaišana
Līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtai tiek pievadīts elektrības kabelis, kas tiek pieslēgts kompresoram. Pēc kompresora pieslēgšanas iekārta jāpiepilda ar aktīvajām dūņām.
Aktīvās dūņas ir mikroorganismu vide, kas sadala notekūdeņos esošās organiskās vielas un samazina piesārņojuma līmeni.
Privātmāju gadījumā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tiek palaistas, pievienojot aptuveni 0,5 m³ aktīvo dūņu no jau darbojošām iekārtām. Šādā gadījumā mikroorganismi jau ir pielāgojušies darba apstākļiem, tāpēc iekārta sāk darboties uzreiz un sasniedz projektētos rādītājus bez ilgstoša iestrādes perioda.
Ja aktīvās dūņas netiek izmantotas un tiek paļauts uz baktēriju preparātiem vai dabisku mikroorganismu veidošanos, process ievērojami paildzinās. Stabils darbības režīms var izveidoties tikai pēc vairākām nedēļām, bet pilns darba režīms – pēc viena vai vairākiem mēnešiem.
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas apkope
Ekspluatācijas laikā no iekārtas periodiski jāizved uzkrātās dūņas. Tās uzkrājas nosēdināšanas zonā un samazina darba tilpumu. Kad dūņu daudzums palielinās, pasliktinās nosēdināšanas process un dūņas var nonākt attīrītajā ūdenī.
Attīrīšanas kvalitāte tiek kontrolēta, analizējot izplūdes ūdens parametrus. Šim nolūkam aiz iekārtas tiek ierīkots paraugu ņemšanas aku, no kura tiek ņemti paraugi. Paraugus var paņemt pats īpašnieks un nodot analīzēm vai tie tiek ņemti pārbaudes laikā. Tiek vērtēti BDS, slāpekļa un fosfora rādītāji saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Individuālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Latvijā nav noteikts vienots obligāto pārbaužu grafiks visā valstī. Kontrole tiek veikta pēc nepieciešamības – plānveida pārbaužu laikā vai pēc sūdzību saņemšanas.
Kompresora darbība tieši ietekmē bioloģisko attīrīšanu, tāpēc tā apkope ir būtiska. Visbiežākais bojājumu iemesls ir aizsērējis gaisa filtrs. Ja tas netiek tīrīts, samazinās gaisa plūsma, kompresors sāk pārkarst un var sabojāties. Filtru ieteicams pārbaudīt un tīrīt aptuveni reizi pusgadā.
Iekārtā nedrīkst novadīt materiālus, kas nesadalās vai negatīvi ietekmē mikroorganismus. Mitrās salvetes nesadalās un var aizsprostot sistēmu. Spēcīgi hlora saturoši līdzekļi kavē vai iznīcina aktīvās dūņas. Liels tauku daudzums uzkrājas sistēmā un var traucēt bioloģisko attīrīšanas procesu.
Plaši izplatīts mīts ir, ka pēc iekārtas apstāšanās vai ilgstošas neizmantošanas nepieciešams atkārtoti pievienot baktērijas. Praktiski tas nav nepieciešams – mikroorganismi sistēmā saglabājas un pēc lietošanas atsākšanas ātri atjauno savu darbību.
