Pašreiz nav pamata lielam optimismam par nekustamā īpašuma cenu pieaugumu - peļņa no īpašumiem, kas pēc rūpīgas atlases pašreiz tiek iegādāti, veidosies pamatā no izīrēšanas ieņēmumiem, bet cenu pieaugums izpaliks vismaz nākamos 2-3 gadus.
Nekustamā īpašuma investīciju pārvaldes uzņēmuma EfTEN Capital ieguldījumu pārvaldnieks Andris Ogriņš Db.lv minēja, ka šobrīd īpašumu cenu salīdzinošie rādītāji ir ilgtspējīgos līmeņos - dzīvojamo platību kvadrātmetra cenas attiecība pret iedzīvotāju ienākumiem ir līdzīgā līmenī kā vidēji Rietumeiropā, un ikgadējās ienākumu atdeves likmes ir 2-4% virs Rietumeiropas līmeņa, kas ir atbilstoši, ņemot vērā augstākus riskus.
A.Ogriņš atgādina, ka pēdējos mēnešos ir izskanējuši daudzi viedokļi, kuros izteikts optimisms par nekustamā īpašuma tirgus stabilizāciju vai pat atdzīvošanos. Tiek ziņots par atsevišķiem lieliem biroju nomas darījumiem, vispārējo pirkumu darījumu skaita stabilizāciju un dažviet arī par deficītu dzīvokļu īres tirgū. Dažkārt šķiet, ka sabiedrībā pastāv uzskats par īpašumu vispārējo lētumu un priekšrocībām tiem, kas šo situāciju var izmantot.
«Daži iemesli optimismam noteikti ir, vispirms jau Latvijas ekonomikas lejupslīde, kas pēdējos ceturkšņos ir nedaudz lēnāka par iepriekš prognozēto, un nākotnes prognožu uzlabojumi. Papildus tam, lielākā daļa no kredītņēmējiem pašreiz maksā neredzēti zemas procentu likmes,» viņš uzskaita, piebilstot, ka procentu bāzes likmes pašreiz atspoguļo Eiropas Centrālās bankas vēlmi atbalstīt banku sektoru, tāpēc ir izprotamas banku vēlmes celt pievienotās likmes (maržas), lai likmes kopumā labāk atainotu gala kredītņēmēja risku. Nākotnē Latvija un Baltija kopumā noteikti gūs labumu no tās lielāko tirdzniecības partneru -Skandināvijas valstu, Vācijas, Polijas, Krievijas - ekonomiskā snieguma, kas ir sagaidāms labāks nekā lielākā daļā Eiropas.
Taču šobrīd būtu ļoti priekšlaicīgi aizmirst par faktoriem, kas ir vienmēr virzījuši nekustamā īpašuma tirgus attīstību - nodarbinātības līmeni, vietējo patēriņu un finanšu tirgu, uzsvēra A. Ogriņš. Pēc viņa teiktā, lai gan kopējās IKP izaugsmes prognozes ir kļuvušas nedaudz pozitīvākas, tas lielā mērā noticis pateicoties ārējā sektora sniegumam, turpretī vietējā patēriņā joprojām ir sagaidāma stagnācija.
