Lai gan Lietuvas, Latvijas un Igaunijas tautsaimniecības pašlaik piedzīvo atšķirīgus „piezemēšanās" scenārijus, nekustamā īpašuma sektora attīstības palēninājums, ko pastiprinājusi globālā finanšu krīze, jau ir ietekmējis Baltijas biroja telpu tirgu, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas Re&Solution speciālisti.
Situācija tirgū nav no spožākajām
Ņemot vērā biroju tirgus attīstības inerto raksturu, lielu aktivitāti speciālisti prognozē nākamgad, kad ir paredzēts pabeigt virkni jau uzsākto projektu. Jaunuzbūvēto objektu apjoms 2010.gadā un vēlāk būtiski samazināsies, jo pārsātinātajam tirgum būs nepieciešams zināms laiks, lai absorbētu pašreiz būvniecības stadijā esošos projektus.
Neraugoties uz to, ka virkne ieplānoto projektu ir atlikti vai anulēti, eksperti uzskata, ka ievērojamais jaunuzbūvēto platību pieaugums līdz ar uzņēmumu paplašināšanās palēninājumu nenovēršami palielinās brīvo telpu daudzumu līdz pat 10-15% 2009.gada pirmajā pusē, it īpaši attiecībā uz mazāk pievilcīgām telpām.
Tuvākajā nākotnē nav sagaidāms krass bāzes nomas maksu pazeminājums. Vairāk iespējams ir tas, ka elastīgāki kļūs nomas nosacījumi.
Attīstītāju optimisma sekas
Aptuveni pirms diviem gadiem Baltijas biroju telpu tirgus attīstība virzījās uz priekšu lieliem soļiem, līdztekus strauji augošajai ekonomikai. Kopā ar piesātinājumu gūstošo mājokļu tirgu un nepārdoto īpašumu skaita samazinājumu šajā sektorā, biroja ēku attīstība solīja lieliskas perspektīvas. Attīstītāji uzsāka jaunus biroju projektus diezgan haotiski un daudzos gadījumos nepietiekami novērtēja ar pārāk lielu platību izbūvēšanu saistītos riskus.
Jaunajiem Baltijas īpašumu tirgiem nebija arī nekādas ar recesiju saistītas pieredzes, un praktiski visas cerības balstījās uz neticamu (un kā daudzi uzskatīja - nebeidzamu) izaugsmi, kas bija piedzīvota jau kopš 90.gadu beigām. Finanšu vai īpašumu tirgus krīzes iespējas faktiski neviens nebija nopietni apsvēris.
Rekords Rīgā: 140 000 m2
Diemžēl optimisms pēdējā laikā ir krietni noplacis. Globālā finanšu krīze ir atstājusi acīmredzamu ietekmi uz vietējo tautsaimniecību, un tāpēc vairums uzņēmumu ir atlikuši paplašināšanās plānus vai pat ir bijuši spiesti samazināt biroju platības, tādējādi samazinot arī potenciālā pieprasījuma apjomu. Vietējo biznesa iespēju straujš kritums un potenciālā piedāvājuma pārsātinājuma risks ir radījuši nopietnus draudus vietējiem attīstītājiem, investoriem un bankām, kā rezultātā aptuveni 1/3 no plānotā piedāvājuma ir tikusi aizkavēta, un jauni nomas līgumi praktiski vairs netiek slēgti .
Tiek prognozēts, ka šogad kopējā plānotā moderno biroju telpu platība sasniegs rekordaugstu līmeni - līdz pat 80 000 kv.m Viļņā un Tallinā un veselus 140 000 kv.m Rīgā. Arī uz 2009.gadu ieplānotās platības ir iespaidīgas tā iemesla dēļ, ka daudzu projektu īstenošana jau ir uzsākta.
Pieprasījums no nomnieku puses šī gada 3.ceturksnī samazinājās, jo daudzi sāka rūpīgāk apsvērt vajadzības pēc modernām biznesa telpām. Ievērojams nomnieku skaits ir atlikuši paplašināšanās un pārcelšanās plānus. Ir kļuvis diezgan grūti jau iepriekš iznomāt telpas projektos, kuru nodošana sagaidāma tuvākajā nākotnē.
Aizvien vairāk brīvo telpu
Dažu pēdējo gadu laikā namīpašnieki varēja priecāties par vēsturē vismazāko brīvo telpu skaitu visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās, taču ievērojamais piedāvājuma pieaugums un straujais pieprasījuma samazinājums pašlaik ir novedis pie tā, ka tuvākajā nākotnē ir sagaidāms nenovēršams brīvo moderno biroja telpu platību palielinājums. Rīga un Tallina piedzīvoja brīvo telpu skaita pieaugumu jau šī gada pavasarī, bet Viļņā tas nedaudz palielinājās tikai oktobrī-novembrī.
Eksperti uzskata, ka šī tendence acīmredzami saglabāsies, sasniedzot 10-15% jau nākamā gada pirmajā ceturksnī.
Vidējā ikmēneša nomas bāzes maksa par augstākās klases birojiem sastādīja 16-19 EUR / kv. m Viļņā, 18-20 EUR / kv.m Rīgā un 16-22 EUR / kv. m Tallinā, šī gada otrajā pusē samazinoties par aptuveni 5%.
